30 Jūn Par maizes nozares nākotni un rudzu ziedēšanu
MAIZNIEKI Izdevniecības ‘’Saimnieks’’ šī gada jūnija numurā žurnālā ”Saimnieks” -par rudzu ziedu, par maiznieku nākotni, par maizi, kas garšo, ar ko lepojamies un ko vēlamies saglabāt. Turpinās LMB sadarbība ar Izdevniecību ‘’Saimnieks’’.
Skaistākais laiks vasaras sākumā – rudzi zied, maizīte zied! Līdz ar rudziem sāk ziedēt pļavas, meži, dārzi. Bet pēc vasaras nāks rudens, kas sevī iemieso apzīmējumu ‘’bagāts vīrs’’. Kā to tulkosim šogad, laiks rādīs.
Rudzu ziedēšana ir īpašs laiks – maizes sākums, jo no tā, cik labi rudzi nozied, atkarīgs graudu birums klētīs. Senči godājuši to un zinājuši, ka no rudzu ziedēšanas sākuma līdz jaunai maizei vēl 6 nedēļas jāgaida.
Dabas vērotājs Vilis Bukšs atgādina, ka mūsu sentēvi 12. jūniju saukuši par Rudzu zieda dienu. Mūsdienās, kad notiek globālas pārmaiņas dabā un tām līdzi arī laika apstākļu izmaiņas, pirmos rudzu ziedus varam sākt meklēt jau pašā jūnija sākumā.
Rudzu ziedēšanas laikā jāiet tīrumā, no deviņām vārpām jālasa ziedputekšņi un jāapēd. Cilvēks veselu gadu neslimo. Tā ticēja mūsu sentēvi. Tagad dziednieki un zinātnieki stāsta, ka rudzu ziedi stiprina imunitāti. Maizes muzeja vadītāja Vija Ancāne teic, ka tas tiešām palīdz. Jau otro gadu desmitu viņa ēd rudzu ziedus un tic, jo ticībai milzīgs spēks – jūtās stipra.
Šajā trauksmainajā laikā mums jābūt īpaši spēcīgiem, lai izturētu triecienus, ko radījis elektroenerģijas tirgus cenas neprognozējamais lēciens un netaisnīgais karš tepat kaimiņu valstī un viss ar to saistītais. Jārada apstākļi, lai saglabātu maizes ražošanas uzņēmumus un darbavietas, turpinātu biznesu, līdz ar to stiprinot valsts ekonomiku.
Taču bez valsts iesaistes un atbalsta šajā cīņā var arī zaudēt, jo pēdējos divus gadus maizes ražošanas uzņēmumi pašaizliedzīgi ir strādājuši, izsmēluši savas rezerves un jau tagad ir tādi, kas pārorientējas un sāk biznesu – nesaistītu ar maizes, daži, izvērtējot situāciju, pārskata iespēju uz laiku pārtraukt darbību. Līdz ar pirktspējas kritumu arī mazumtirgotāji spiesti optimizēt sortimentu, samazināt piegādes apjomus, līdz ar to samazinās ražošana un lauku reģionos ir uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu slēgt ceptuves.
‘’Maiznieku pastāvēšanas vēsturē nav bijusi tāda situācija, kad vienlaicīgi un tik strauji pieaug gan izejvielu, gan iepakojuma, gan pakalpojumu cenas. Šobrīd maizes ražotāji darbojas nogaidošā pozīcijā un vēl kontrolē situāciju. Kas notiks rudenī, to nevar tagad paredzēt – tas atkarīgs no jaunās ražas apjomiem un cenas, ļoti iespējams, ka būs izejvielu deficīts, ‘’ pārdomās dalās maiznīcas ‘’Lāči’’ saimnieks, Maiznieka amata meistars Normunds Skauģis.
Neskatoties uz šo situāciju, maiznieki turpina strādāt un patērētājiem piedāvā arvien jaunus un inovatīvus produktus, ievērtējot mūsdienu tendences veselīga uztura virzienā. Latvijas rudzu rupjmaize pēdējos 100 gados no vienkārša, tumša, ieplaisājuša ikdienas uzturā lietojama produkta ir pārtapusi par veselīgu, vērtīgām uzturvielām un daudzveidīgākām piedevām gatavotu produktu. Taču, mainoties patērētāju ieradumiem, kā arī pēdējo gadu situācijai, kam sekoja dažādi ierobežojumi un līdz ar to gan darba, gan sadzīvisko paradumu pārorientācija, izmainījies maizes ēdāju patēriņa grozs. Rudzu maizi nomainījusi kviešu un jaukto miltu maize: tostermaizes, porciju maizes – rikas, hamburgeri, daudzveidīga saldētu maizes un miltu izstrādājumu produkcija un maize, kas gatavota bez tradicionālās izejvielas – miltu klātbūtnes.
Maiznieki cer uz savu lojālo pircēju, kurš saprot maizes vērtību un ko tā sniedz mūsu ķermenim; kuram ir svarīgi, lai produkts būtu dabisks, veselīgs, gards un daudzveidīgi pielietojams.
Gada sākumā 13 maizes ražošanas uzņēmumi pievienojās Memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu, ko parakstīja Veselības ministrija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Memoranda mērķis ir uzlabot iedzīvotāju uztura paradumus, veicinot tādu pārtikas produktu pieejamību, kam ir samazināts piesātināto taukskābju, cukura un sāls daudzums.
Ne mirkli nedrīkstam aizmirst arī jauno paaudzi, jo jaunieši ir mūsu nākotnes patērētāji un jaunie pārtikas speciālisti, tostarp maiznieki, pavāri un konditori.
Lai popularizētu valsts tradicionālos produktus, 10. maijā Ogres tehnikumā norisinājās meistarības konkurss profesionālo skolu audzēkņiem ‘’Eiropas Aizsargātie Latvijas īpašie produkti cienastā ārzemju viesiem’’, ko organizēja biedrība ‘’Siera klubs’’, atbalstīja Zemkopības ministrija, Latvijas Lauku konsultāciju centrs, kooperatīvā sabiedrība ‘’Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība’’, Rucavas tradīciju klubs, AS ‘’Latvijas mediji’’, AS ‘’Jaunpils pienotava’’ un aktīvi tā norisē piedalījās arī Latvijas Maiznieku biedrība.
Konkursā ēdienus gatavoja un galdu klāja izmantojot sekojošus Īpašos Latvijas produktus: Salinātu rudzu rupjmaizi, Sklandraušus, Jāņu sieru, Rucavas balto sviestu un Latvijas Lielos pelēkos zirņus. Pasākums bija nozīmīgs ar to, ka rodas iespēja stāstīt par nepieciešamību uzturā lietot maizi, maizes un miltu izstrādājumus, saglabāt tradīcijas un maizes patēriņu.
Latvijas Maiznieku biedrības un maiznīcas ‘’Dona’’ valdes priekšsēdētāja Kārļa Zemeša komentārs: ‘’Pašreiz strādājam ar cerību, ka situācija stabilizēsies. Savukārt no valdības sagaidām lielāku iedziļināšanos pārtikas tirgus sektorā notiekošajos procesos, pārdomātu lēmumu pieņemšanu, kā izdzīvot šajos neprognozējamajos un sarežģītajos apstākļos. Valstij būtu jāizstrādā mehānisms vai palīdzības sistēma, kā aizsargāt Latvijas ražotājus, lai veikalos vairāk dominētu vietējie produkti, lai pircēji primāri izvēlētos tos. Patriotisms ir viena lieta, bet aiz tā tomēr stāv patērētāju finansiālās iespējas – ir nepieciešama konsekventa rīcība.’’