Kvalifikācijas darbs pabeigts, eksāmens nokārtots un LMB Maiznieku amatu brālība šodien, 9. janvārī kļūst par vienu maizniekmeistaru bagātāka. Tas ir amatnieka šarms, īstums, meistarība un pilnīga nodošanās visam, ko dara Valters Kanopa .

No Valtera Kanopas Maiznieka amata meistara kvalifikācijas darba – motivācija:

‘’Meistaru apmācībās runājot par zeļļu un meistaru diplomu iegūšanas vajadzību, nonācām pie secinājuma, kas tas mūsdienu ekonomiskajā un ražošanas vidē ir jau kļuvis salīdzinoši vēsturisks „pasākums”. Sena tradīcija, kura tiek turpināta, jo ir iespēja to turpināt. Sena tradīcija, kurai vairs nav īsta ekonomiska pamatojuma ikdienā.

Tomēr, domu paturpinot, jāatzīst, ka mūsdienu komfortablajā, sakārtotajā un nogludinātājā pasaulē ir palicis maz lietu, kuras neaizmirstas pēc pirmās satikšanās ar to. Atmiņā paliek, ja esam redzējuši ko nesamākslotu, patiesu un tādu, kas ir tapis procesā, kuram cilvēks ir nodevies ne tikai peļņas nolūkos. Ja Darvins teica, ka sabiedrība stumj ārā atšķirīgos, tad mūsdienās ikviens atšķirīgais pievelk sabiedrību.

Rezultātā ir sanācis tā, ka senais un vēsturiskais ir kļuvis par mūsdienu mazo ekonomikas „Trojas zirdziņu”, jo cilvēki ir gatavi ne tikai skatīties, bet arī izdot pietiekami daudz brīvos līdzekļus, lai iegūtu sev nedaudz no amatnieka šarma, no īstuma, no meistarības un nodošanās. Un nav svarīgi vai tas ir ziedu pušķis, krūzīte vai maizes šķēle. Svarīgāk kā nekad ir būt meistaram mūsdienās, jo tas palīdz saglabāt arodu, norāda uz īstām un dziļām zināšanām un pie tam- labi pārdodas.

Par mani. 1999. gadā izvēlējos turpināt mācības Valmieras arodģimnāzijā, jo vēlējos kļūt par pavāru. Taču apstākļu un sakritību dēļ apguvu maiznieka-konditora palīga profesiju. Maiznīcā „Lielezers” esmu veicis gan krāvēja darbus, gan esmu strādājis kā maiznieks. Ir bijis laiks, kuru pavadīju darbā ārzemēs. Esmu arī ieguvis augstāko izglītību jomā, kura ne tuvu nav saistīta ar pārtikas ražošanu.

Lai arī kā maizes ražotāji esam maza daļa no lielā pārtikas rūpniecības mehānisma, tomēr šī daļa ir dziļi vēsturē un kultūrā balstīta. Maize ir viens siltākajiem simboliem mūsu valodā. Vārds „maize” savā „vērtībā” tiek daļēji pielīdzināta kā mātei, tā pavardam, būtībā mazam mikrokosmosam ap kuru pulcējas „savi” ļaudis. Cik svarīgi ir tas mūsu kosmopolītiskajā un egocentriskajā sabiedrībā! Kā sicīlieši savā patriotiskajā garā saka, ka viņi nav itāļi, tā es ar lepnumu varu teikt- es neesmu pārtikas ražotājs- es esmu maiznieks.’’