Klāt gada nogale un atkal esam ceļā, ceļā uz laimi, zvaigznēm, ceļā uz cerībām. Cerībām uz nezināmo, uz labākiem laikiem un mūsu sapņu piepildījumu.

MAIZNIEKI izdevniecības ‘’Saimnieks LV’’ janvāra numurā žurnālā ”Saimnieks”:

• par maiznieku nākotni
• par jaunajiem maizniekiem
• par pagājušā laika izaicinājumiem.

Tā turpinās Latvijas Maiznieku biedrības veiksmīgā sadarbība ar izdevniecību ‘’Saimnieks LV’’ arī 2023. gadā.

Lai turpinātu popularizēt maiznieka profesiju, veicinātu audzēkņu  iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā, 1.decembrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā (RTRIT) notika profesionālās meistarības konkurss ‘’Jaunais Maiznieks 2022’’, ko organizēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) sadarbībā ar RTRIT, līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Šogad konkursā piedalījās 11 jaunieši no RTRIT Rīgas un Preiļu struktūrvienībām, Valmieras, Ogres, Kuldīgas un Ogres tehnikumiem, kuru darba uzdevums bija sagatavot prezentāciju un izcept maizi ar moto “Mana īpašā Maize”.

Par uzvarētāju kļuva un labākā jaunā maiznieka titulu ieguva Ventspils Tehnikuma audzēknis Ernests Gūtmanis, kuram maiznieka profesiju palīdz apgūt  pasniedzēja Anta Garbare. 2.vietu izcīnīja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkne Elīna Olendere, kuras pasniedzēja ir Dace Šēna. Godpilno 3. vietu ieguva RTRIT audzēkne Aleksandra Beļakova ar skolotāju Līgu Rugāju priekšgalā. Savukārt žūrijas simpātiju balva – Ogres tehnikuma audzēknei Marijai Titarenko, kuras skolotāja ir Gita Kalnaģeidāne.

’’Šī gada konkursu raksturo viens vārds – gandarījums! Sen nebijām redzējuši audzēkņus tik saliedētus, ar pozitīvām emocijām un darba sparu piepildītus. Pārdomātajās prezentācijās saskatījām lielisku skolotāja un audzēkņa sadarbību. Tas, mums – organizatoriem, dod motivāciju arī nākotnē veidot šādus konkursus, lai turpmāk saglabātu maiznieka amatu un patiesi lepotos ar mūsu tautas maizes tradīcijām un vēsturi,” vienbalsīgi emocijās dalījās žūrijas locekļi un organizatori.

Pēc 2,5 gadu pārtraukuma 9. decembrī, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā – Dabas mājā, LMB klātienē pulcēja maizniekus un viņu sadarbības partnerus Maiznieku seminārā, lai atskatītos uz biedrības paveikto 2020., 2021. un 2022. gados. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, uzrunājot kopsapulces dalībniekus, uzsvēra maiznieka darba nozīmīgumu, salīdzinot maizes radīšanu ar rituālu, kas visu laiku jāuzrauga un jākopj. Viņš uzsvēra, ka, pateicoties maiznieku darbam, Latvija var lepoties ar lielu un izcilas kvalitātes maizes produktu daudzveidību tirgū. R. Kronbergs akcentēja arī sadarbību ar vietējās izejvielas piegādātājiem, sadarbību ar zinātni, kas veicina jaunu, inovatīvu, augstas pievienotas vērtības produktu radīšanu, kā arī atzīmēja LMB un LU parakstīto sadarbības līgumu kopīgu aktivitāšu īstenošanai, lai stiprinātu maizes ražošanas nozari Latvijā.

Taču kopumā situācija maizes nozarē nebūt nav viegla. Ja 2020. gads uzņēmumiem vēl bija pozitīvs, tad 2021. gads nāca ar resursu cenu kāpumu, jau septembrī pieauga elektrības izmaksas, graudu cenas, bet pēc pusgada sākās Ukrainas karš, kas ienesa būtiskas korekcijas tirgū. 2023. gadā pozitīvi bija tas, ka beidzot no lielās krīzes atbalsta naudas kāda daļa tika pārdalīta arī pārtikas ražošanai ne tikai pabalstu veidā, bet mēģinot kompensēt ražošanas izmaksu sadārdzinājumu. Taču pareizais virziens būtu stimulēt ražošanu, nevis izsniegt pabalstus. Gada nogalē veidojas jaunā valdība un labi jau skan, ka par ministru jābūt cilvēkam, par ko nobalsojusi tauta. LMB valdes priekšsēdētāja K.Zemeša pārliecība ir tāda, ka ministram jābūt nozares ekspertam, kurš labi pārzina procesus, nav atrauts no valsts, iedzīvotājiem un ekonomikas, ar pārliecību, pārstāvot Latviju Briselē. Ir jābūt saimniekam savās mājās

Cerības vieš astropsiholoģes Līgas Šīronas Maiznieku pilnsapulcē paustās prognozes. 2023. gadā no astroloģiskā skatījuma runas vīrs Merkurs vairāk kā pusgadu pavadīs zemes zīmēs. Nāksies runāt praktiski, konstruktīvi, veiksies darbi, kas saistīti ar zemes klātesamību, tai skaitā lauksaimniecību – graudu audzēšanu un maizes ražošana. LMB dibināšanas kartē parādās ziņas par nepieciešamību turpināt dalīties ar zināšanām, nodot tās tālāk jaunajiem un meklēt jaunas sadarbības iespējas starptautiskā līmenī. Latviju arvien vairāk iepazīst pasaulē, līdz ar to  unikālajai, ar īpašu garšu un gatavošanas procesu apveltītajai maizei jākļūst par zīmolu, un mums šis maizes stāsts un piedzīvojums jānes aiz mūsu valsts robežām.

Nobeigumā K.Zemeša sacītais: ’’Visi esam piedzīvojuši sarežģītu, dažbrīd neparedzamu laiku, taču rūpes par saviem patērētājiem un, īpaši, saviem darbiniekiem, ražojot maizi, neesam nolikuši malā ne mirkli. Pieņemot un risinot Covid 19 uzliktos pārbaudījumus un Ukrainas kara seku ietekmi, maiznieki tomēr sevī atraduši rezerves darbam radošuma un inovāciju virzienā. Maizes nozarē vēl viss notiek un ļoti ceram, ka LMB arī šajā nemaznozīmīgajā laikā ar savu darbību, savu biedru atbalstu un iesaisti ieies trešajā gadu desmitā’’.